Vai ir viegli būt grāmatvedim?

Grāmatveža profesija noteikti tiek uzskatīta par visai prestižu un labi atmaksātu. Tas daudzus arī šajā darbā piesaista un ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas mācīties par grāmatvežiem, taču tikai retais zina uz ko patiesībā parakstās. Grāmatveža darbs noteikti nav no tiem vieglākajiem, jo tas ir nebeidzams darbs ar cipariem, dokumentiem, atskaitēm, turklāt viena niecīga kļūda tajā visā var sabojāt stundām ilgu darbu. Skaidrojam, kādas tad īsti ir grāmatveža darbs un ko tas prasa Latvijā vai Spānijā (prestamos 24 horas de kreditos247.es)?

Kā jau tika minēts, grāmatveža darbs ir ļoti precīzs un sistemātisks. Pamatā grāmatveža pienākumos ietilpst uzskaišu veidošana, kas nozīmē dažādu darījumu un ar tiem saistīto izmaksu fiksēšanu. Pēc tam ar šiem uzskatītajiem datiem ir jāprot darboties – ir jāveic dažādi aprēķini un jāveido dažādi grāmatvedības dokumenti. Tāpat grāmatvežiem arī jātiek galā ar algu aprēķiniem un citiem darbiem, kas prasa lielu precizitāti un arī daudz zināšanu un profesionālo iemaņu. Šajā lielajā datu un informācijas daudzumā var viegli apjukt, taču to nedrīkst pieļaut, jo pat niecīgi kļūdai, piemēram, sajuktiem dažiem cipariem, var būt nopietnas sekas.

Grāmatveža kļūda var izmaksāt dārgi gan tiešā gan pārnestā nozīmē. Nepareizas finanšu uzskaites var nozīmēt lielus zaudējumus uzņēmumam. Ja kļūdas laicīgi netiek pamanītas un labotas, grāmatvedim var par tām nākties maksāt no savas kabatas, vai arī var draudēt atlaišana. Var būt arī vēl ļaunāk – par pielaistām kļūdām var draudēt kriminālatbildība. Piemēram, nepareizi aprēķināti un nesamaksāti nodokļi jau ir kriminālpārkāpums par ko var draudēt ļoti bargs sods kā uzņēmumam tā arī pašam grāmatvedim. Tas šo darbu padara stresa pilnu un atbildīgu. Par laimi, labi grāmatveži nopietnas kļūdas pieļauj reti.

Vēl noteikti jāpiemin, ka grāmatveža darbs ir arī ļoti reglamentēts un visai vienmuļš. Grāmatvedim visu laiku ir jāveic vieni un tie paši darbi un radošumam šajā profesijā īsti nav vietas. Augstāka ranga grāmatvežiem gan ir iespējas sniegt ieteikumus veiksmīgākai uzņēmuma darbībai un realizēt savas idejas, taču arī tam visam jābūt balstītam skaitļos un datos. Tieši tāpēc, grāmatveža profesija noteikti nebūs piemērota tiem cilvēkiem, kas vēlas interesantu, radošu, aizraujošu un dinamisku darbu.

Uz jautājumu, vai grāmatvedim būt ir viegli, viennozīmīgi varam pateikt, ka nav. Tas ir ļoti sarežģīts, atbildīgs, laikietilpīgs, monotons darbs, taču cilvēki, tāpat kā profesijas, ir dažādi. Grāmatveža darbs derēs tiem, kam patīk skaitļi un kuriem ir izteikta matemātiskā domāšana un kurus nesaista pārmaiņas un pašizpausme. Šādiem cilvēkiem grāmatveža darbs būs pašā laikā, turklāt vēl jāpiemin, ka šī ir viena no profesijām, kas vienmēr būs pieprasīta un kas nepieciešama pilnīgi ikvienā uzņēmumā.

Ko parāda uzņēmuma bilance?

Bilance ir viens no galvenajiem grāmatvedības finanšu pārskatiem. Būtībā tas, kopā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu, ir pats grāmatvedības kodols, taču daudzi uzņēmumu vadītāji to līdz galam neizprot. Finanšu pārskati viņiem ir sveši, līdz ar to, tiek ierobežota iespēja pieņemt pārdomātus, uz finanšu datiem balstītus lēmumus. Lai finanšu pārskatu nepārzināšana nebūtu šķērslis uzņēmuma attīstībai, skaidrojam, kas tad ir uzņēmuma bilance, kas tajā attēlots un ko no tās varam secināt par uzņēmuma finansēm un darbību?

Pēc definīcijas, bilance ir kontu formā sastādīts uzņēmuma īpašuma un kapitāla pretstatījums konkrētā pārskata periodā. Atšķirībā no peļņas un zaudējumu aprēķina vai naudas plūsmas, bilance rāda pašreizējo uzņēmuma finansiālo stāvokli, nevis tā finanšu plūsmu ilgākā laika periodā.

Praktiski bilance tiek veidota kā tabula, kas sastāv no divām pamata daļām – aktīva un pasīva. Aktīvi ir visi resursi, ko uzņēmums iegādājas un lieto. Tie tiek iedalīti, ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos. Ilgtermiņa ieguldījumi ir tie aktīvi, kas nav likvīdi un ko ir grūti pārvērst naudā, piemēram, pamatlīdzekļi, īpašumi un nemateriālie ieguldījumi. Apgrozāmie līdzekļi ir likvīdie ieguldījumi, kā, piemēram, naudu, vērtspapīrus, debitoru parādus un preču krājumus. Pasīvi, savukārt ir uzņēmuma kapitāls, kas tiek iedalīts pašu kapitālā un kreditoros. Pašu kapitāls ir uzņēmuma ieguldījumi un nauda, kas ieturēta no peļņas. Kreditori, savukārt, ir visi parādi un saistības, piemēram, parādi piegādātājiem vai finanšu iestādēm.

Bilance ir ļoti vērtīga finanšu atskaite, jo pēc tās var gan analizēt uzņēmuma likviditāti jeb spēju samaksāt visus esošos parādus, gan arī uzņēmuma maksātspēju jeb spēju regulāri izpildīt visas ilgtermiņa saistības. Lai šos rādītājus noteiktu dažādos šķērsgriezumos, tiek izmantoti finanšu koeficienti. Piemēram, tekošās likviditātes koeficients norāda, uz uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības ar saviem aktīviem. To aprēķina apgrozāmos līdzekļus dalot ar īstermiņa saistībām. Ja koeficients ir 1, tad ar visiem aktīviem var segt īstermiņa saistības, tomēr šim rādītājam ideālā gadījumā vajadzētu būt virs 1,5. Arī pārāka augstam tam nevajadzētu būt, jo tas jau norādīs uz neracionālu aktīvu izlietojumu. Šis ir viens no koeficientiem, ko parasti apskata investori un kreditori, jo tas skaidri parāda, kāds ir uzņēmuma potenciāls un kāda varētu būt atdeve. Retāk tiek izmantoti arī citi likviditātes rādītāji, piemēram, steidzamais likviditātes koeficients. Vēl tiek izmatoti maksātspējas koeficienti jeb finanšu sviras. Populārākie ir saistību attiecība pret pašu kapitālu un saistību īpatsvars bilancē.

Tātad, kopumā bilance ir ļoti svarīga, gan cenšoties piesaistīt papildus finansējumu savam uzņēmumam, gan arī, saprotot, kāds ir uzņēmuma finansiālais, stāvoklis dotajā brīdī un kāda ir aktīvu vērtība. Aprēķinot maksātspējas un likviditātes rādītājus pēc bilancē norādītajiem datiem, ir iespējams saprast, kā darbojas uzņēmums un ko vajadzētu darīt ar tā līdzekļiem.

Ko parāda peļņas vai zaudējumu aprēķins?

Ļoti daudzi uzņēmēji neizprot peļņas un zaudējumu aprēķina būtību, tāpēc to nemaz nelasa, taču peļņas uz zaudējumu aprēķins ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma finanšu pārskatiem, jo tas vispārīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli konkrētajā brīdī. Izprotot, kas tieši tajā atspoguļots un ko tas nozīmē uzņēmumam, iespējas izdarīt ļoti precīzas nākotnes prognozes un pieņemt pareizus lēmumus veiksmīgai uzņēmuma attīstībai.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir finanšu pārskats, kas parāda ieņēmumus, izmaksas un to starpību jeb uzņēmuma peļņu vai zaudējumus noteiktā laikposmā. Pamatā peļņas un zaudējumu aprēķins nav nekas sarežģīts. Tajā tiek pielietota vienkārša formula – ieņēmumi mīnus izdevumi ir peļņa (vai zaudējumi, ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem un starpība ir ar mīnus zīmi). Protams, šajā finanšu pārskatā ir norādīta arī sīkāka ienākumu un izdevumu detalizācija, lai izprastu no kurienes veidojas šī minētā peļņa vai zaudējumi. Praktiski peļņas un zaudējumu aprēķins tiek veidots vienkāršas tabulas veidā, kur augšā norādīti ieņēmumi no saimnieciskās darbības, pēc tam seko izdevumi, bet pašā apakšā ir šis peļņas aprēķins. Ienākumi un izdevumi tiek dalīti dažādos posteņos. Pārskats var tikt papildināts ar vairākām starpsummām, taču tam nevajadzētu traucēt uztvert kopējo ainu.

Parasti šis finanšu pārskats tiek veidots vienam kalendārajam gadam jeb 12 mēnešiem, taču var būt arī citādāk. Tas, kādam periodam šis aprēķins taisīts, ir ļoti svarīgi zināt, jo tas parasti tiek izmantots, lai salīdzinātu izmaiņas konkrētos pārskata periodos. Piemēram, ja pārskats veidots vienam gadam, tad to var salīdzināt ar iepriekšējā gada pārskatu, bet ja ceturksnim, tad ar iepriekšējā ceturkšņa pārskatu.

Ļoti svarīgi ir saprast to, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek pielietots grāmatvedības uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi tiek piefiksēti pēc veiktajām saimnieciskajām darbībām, nevis naudas plūsmas. Piemēram, ja gada pēdējā mēnesī sniegsiet klientam pakalpojumu, kas tiks apmaksāts tikai jaunajā gadā, tas vienalga tiks fiksēts kā šī gada saimnieciskais darījums, kaut arī peļņa praktiski par to vēl nav gūta. Tas pats attiecas arī uz apmaksu piegādātājiem. Tātad, neto peļņa var nebūt vienāda ar uzņēmuma līdzekļiem.

To visu saprotot, var skaidri redzēt, kā uzņēmumam ir gājis konkrētajā pārskata periodā. Ir skaidri redzams, no kādiem darījumiem nauda ienāk un kur tā tiek izlietota, taču, pats svarīgākais, ka beigās ir norādīts, kādas ir uzņēmuma ieguvums (vai zaudējums) no tā. Pēc uz šo peļņas vai zaudējumu aprēķinu var balstīt dažādus vadības lēmumus, piemēram, par nepieciešamību attīstīt konkrētas produkta ražošanas nianses vai produkta veicināšanu atkarībā no laika perioda. Tas var būt lielisks palīgs ikvienam uzņēmējam, kurš nezina, kādus lēmumus vajadzētu pieņemt, lai uzņēmums gūtu lielāku peļņu.

Kāda varētu būt grāmatvedības nākotne?

Kā zināms, ikviena profesija un nozare mainās laikam līdzi. Praktiski nav tādu jomu, kas vispār laika gaitā nebūtu izmainījušās un kurās nebūtu ieviests kas jauns. Kaut vai pati grāmatvedība nebūt nav tāda kāda tā bija kaut vai pirms gadiem desmit. Tagad grāmatveži strādā ar datoriem un grāmatvedības uzskaites sistēmām, bet vēl nemaz tik nesen tas viss tika darīts papīra žurnālos un ar skaitļojamajām mašīnām. Ir skaidrs, ka grāmatvedība, tehnoloģiju ietekmē, turpinās attīstīties un šajā jomā būs sagaidāmas daudzas pārmaiņas. Precīzi pateikt, kāda grāmatvedība būs nākotnē mēs neveram, taču ir daži viedokļi par to, kas varētu mainīties.

Grāmatvedim galvenokārt būs jāpārzina IT joma

Ja pašlaik grāmatvedim galvenās ir tieši matemātiskās zināšanas un dedukcijas spējas, tad nākotnē uzsvars tiks likts uz IT jomu. Jau tagad grāmatvedība ir daļēji datorizēta un cilvēks pārsvarā pilda vien datu ievades funkciju. Pagaidām gan vēl grāmatvedim ir pašam jāpieņem lēmumi un jāveic aprēķini, bet nākotnē grāmatvedības mākslīgā intelekts sistēmas varētu būt tik attīstītas, ka nekas vairāk par ciparu ievadi un datoru pārraudzīšanu nebūs jādara. Protams, lai to paveiktu, ir jāzina kā apieties ar datoriem un citām IT ierīcēm. Būtībā grāmatveža profesijai nākotnē vairāk varētu būt pielīdzināma IT speciālista profesijai.

Grāmatvežu skaits uzņēmumos samazināsies

Tehnoloģiju ieviešana, protams, nozīmēs arī darbinieku skaita samazināšanos. Ja tagad lielākajos uzņēmumos darbojas veselas grāmatvežu komandas, tad nākotnē to visu varēs paveikt viens cilvēks, jo pārējo darbu padarīs dators. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc grāmatvežiem darba tirgū zudīs, taču nākotnē grāmatvežiem būs jābūt gudrākiem. Ar grāmatvedības kursiem vien nebūs līdzēts un augstākā izglītība, visticamāk būs obligāta prasība.

Būs jāveido plašāki finanšu pārskati

Vēl pastāv viedoklis, ka grāmatveža profesija varētu kļūt vēl tuvāka uzņēmuma vadības līmenim, proti, grāmatvedim būtu jāveido ne vien finanšu atskaites, bet arī plašāki datu pārskati, tostarp nefinanšu rakstura pārskati un prognozēto datu pārskati. Principā grāmatvedim būs jāpieņem vadības lēmumi, kas balstīti uz pašreizējo finanšu informāciju. Kas līdzīgs tiek darīts arī pašlaik, bet nākotnē tieši nākotnes prognožu veikšana varētu būt grāmatveža galvenais darba pienākums.

Grāmatvedība kļūs caurspīdīgāka

Pastāv uzskats, ka nākotnē arī būs daudz grūtāk vest dubulto grāmatvedību jeb neuzskaitīt saimnieciskos darījumus, jo grāmatvedība kļūs caurspīdīgāka un uzraugošajām institūcijām būs daudz vieglāk kontrolēt uzņēmumos notiekošo. Šāds pieņēmums tiek balstīts uz to, ka tiks veidoti vienotas sistēmas, kurās būs jāiesaistās visiem uzņēmumiem. Tiek lēsts, ka šīs sistēmas izslēgs iespēju krāpties ar darījumiem un nodokļiem. To gan var apšaubīt, jo visos laikos negodprātīgie uzņēmēji ir atraduši veidus, kā sistēmu apiet un slēpt savus darījumus.

Šīs visas, protams, ir tikai prognozes, taču, skatoties uz to, kā grāmatvedības joma attīstījusies līdz šim un kas vērojams tehnoloģiju lauciņā, tas viss izklausās visai ticami. Vienkāršos uzskaites darbus pārņems roboti un datori, bet grāmatvežiem būs jāapgūst jaunas prasmes un jāveic sarežģītākie pienākumi.

Kas ir finanšu audits?

Ikviens, kurš ir saskāries ar grāmatvedības terminiem noteikti būs kaut ko dzirdējis par tādu procesu kā finanšu audits. Patiesībā finanšu audits ir neatņemama grāmatvedības daļa, kas ļauj pārbaudīt visu, kas saistīts ar grāmatveža darbu un finansēm uzņēmumā. Audits uzņēmumiem ir gan obligāts, gan arī ļoti vēlams, tāpēc skaidrojam sīkāk, kas tad īsti tas ir un kāpēc tas jāveic?

Īsumā, audits ir uzņēmuma vai organizācijas finanšu pārbaude, kuru veic pilnvarota persona – auditors jeb revidents. Auditora uzdevums ir pārbaudīt visas finanšu uzskaites, grāmatveža veikto darbu un novērtēt visu pārējo pieejamo uzņēmuma finanšu informāciju. Auditu revidents var tikt veikts gan paša uzņēmuma interesēs, gan arī kādas trešās personas interesēs, pēc kā pamatā izšķir iekšējo un ārējo auditu.

Iekšējo auditu parasti veic vai nu pats uzņēmuma grāmatvedis, vai arī uzņēmuma vadītāja nolīgts ārštata grāmatvedis vai finanšu konsultants (ja uzņēmuma vadītājam ir padziļinātas zināšanas grāmatvedībā, viņš to var veikt arī pats). Iekšējā audita mērķis ir pārbaudīt grāmatveža darbu un/vai finansiālo situāciju uzņēmumā. Iekšējo auditu nav jāveic obligāti, taču tas uzņēmumam ir ļoti vēlams. Tā ir iespēja pārbaudīt, vai uzņēmuma finanšu atskaitēs nav ieviestas kādas kļūdas, kā arī izdarīt secinājumus par uzņēmuma finanšu rādītājiem. Parasti tieši audits ir tas, kas savlaicīgi ļauj pamanīt dažādas problēmas uzņēmuma darbā un tās novērst. Tāpat iekšējais audits ir svarīgs investoru piesaistei, jo tas padara uzņēmuma finanses pārskatāmas un ļauj viņiem saprast, kas patiesībā ar tām notiek. To, cik bieži vajadzētu veikt iekšējo auditu pamatā nosaka uzņēmuma lielums un specifika. Lieliem uzņēmumiem ar sarežģītu grāmatvedību un lielu darījumu skaitu, to vajadzētu veikt vismaz reizi ceturksnī. Mazākiem uzņēmumiem tas var tikt veikts arī reizi pusgadā vai gadā, taču iekšējo auditu noteikti vajadzētu veikt pilnīgi ikvienam uzņēmumam.

Ārējā audita revidents, savukārt, ir no uzņēmuma neatkarīga persona. Visbiežāk tā ir persona no auditoru firmas, ko algo audita veikšanā ieinteresēta persona, vai arī pati ieinteresētā privātā vai juridiskā persona. Arī ārējais audits tiek veikts, lai pārbaudītu uzņēmuma grāmatvedību un finanses, taču ne paša uzņēmuma interesēs. Visbiežāk ārējos auditus veic Valts ieņēmumu dienests (VID), lai pārliecinātos, ka uzņēmums nekārto dubulto grāmatvedību un neveic citus finanšu pārkāpumus, taču ārējo auditu var veikt arī, piemēram, potenciālais investors, ja viņš neuzticas iekšējā audita atzinumam. Ārējais audits tiek veikts neatkarīgi no uzņēmuma paša vēlmēm un bez uzņēmuma pietuvinātu personu iesaistes šajā procesā. Tā ir kā revīzija no malas, lai novērstu uzņēmuma krāpšanos vai dažādas spekulācijas ar finansēm. Šādu auditu veic atkarībā no vajadzības. VID audits parasti tiek veikts reizi gadā, taču var tikt veiktas arī papildus revīzijas, ja tas nepieciešams.

Neticami dronu pielietojumi biznesā un grāmatvedībā

Domājot par droniem, mēs joprojām vispirms stādāmies priekšā bezpilota lidaparātus, kādus lieto militārām vajadzībām, par spīti tam, ka tie kļūst par arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Droni pilda iespaidīgu uzdevumu spektru militārajos, komerciālajos, publiskajos un civilajos sektoros. Vienlaicīgi, tie kļūst ar vien pieejamāki plašākai publikai, to tehnoloģijai kļūstot lētākai. Ja pēdējā laikā esi apmeklējis kādu lielu publisku pasākumu zem klajas debess, noteikti virs tavas galvas ir lidinājies vismaz viens privātais drons, kuru uz koncertu vai festivālu līdzi ir paņēmis cits apmeklētājs, lai fiksētu cilvēku pūli un augšupielādētu iegūto video sociālajos mēdijos. Droniem kļūstot biežāk sastopamiem, mēs tiem piemeklējam arvien radošākus pielietojumus pikavippi.

Nesen lielu popularitāti sociālajos mēdijus ieguva video, kurā pāris holandiešu uzņēmēju reklamēja sevis piedāvātos pakalpojumus: dzīvnieku apbedīšanas un aeronautikas sajaukumu. Idejas autors ir Barts Jansens, kurš pārdzīvojot sava mīluļa kaķa Orvila došanos uz labākiem medību laukiem, nebija mierā ar tradicionālām dzīvnieku bērēm. Tā vietā viņš no Orvila mirstīgajām atliekām izgatavoja izbāzeni un uzstādīja tā iekšienē dronu. Visas lidaparāta tehniskās detaļas ir paslēptas kaķa vēdera dobumā, skatam atklājot tikai propeleru, kas līdzīgi kā Karlsonam, ir uzstādīts uz dzīvnieka muguras, vienīgi ir krietni lielāks. Orvilkopters, kā Jansens sauc savu kaķi tagad, piesaistīja plašu pasaules uzmanību. Tiesa gan, jāsaka, nebūt ne visi bija sajūsmā, skatoties kā Orvilkopters laižas pāri Holandes tulpju laukiem un vēja dzirnavām. Daudzi uzskatīja trako holandiešu izgudrojumu par ņirgāšanos par mirušu dzīvnieciņu. Kritiķiem nāksies samierināties ar holandiešu izdarībām, jo pagaidām Jansens un viņa kompanjons aktīvi strādā pie govs drona.

Mobilās spēles Pokemon Go radītajam tracim, kādu pasaule piedzīvoja pēc tās izlaišanas, pagājušā gada jūlijā, bija patīkami blakusefekti. Pusaudži, kas agrāk pavadīja neveselīgi daudz laika spēlējot datorspēles, sēžot telpās, liedzot sev pietiekošas fiziskās aktivitātes, tagad, pašiem neapjaušot lainojen yhdistäminen, bija izvilināti ārā izvingroties. Tomēr viens spēlētājs redzēja cauri spēles radītāju viltīgajam plānam viņu izvingrināt ar viltu un neļāvās tikt pārspētam atjautībā. Viņš piestiprināja savu viedtālruni pie drona un izmantoja AirDrone aplikāciju, lai saņemtu informāciju no sava telefona klēpjdatorā. Dronam pārvietojoties pāri pilsētai daudz brīvāk, kā kājāmgājējiem, kuriem ir jāapstājas pie luksoforiem, viņš varēja pirmais noķert visus apkaimes pokemonus. Turklāt viņam izdevās izvairīties no nīstā svaigā gaisa un mokošās pārvietošanās, lietojot kāju spēkus.

2015. gadā, Konektikutas štatā, Savienotajās Valstīs, kāds pusaudzis piestiprināja pistoli dronam. Ar tālvadības mehānisma palīdzību, puisis lidināja apkārt bruņoto lidrobotu un šaudījās. Viņš nešāva nevienam virsū, un neviens necieta. Tomēr ar to nebija pietiekoši, lai apmierināta jaunieša izgudrošanas kāri. Drona bruņojums tika uzlabots, uzstādot paštaisītu liesmmetēju. Tas tika darīts ar mērķi, lai uzceptu tītaru, ko puisis bija uzstādījis augsta mieta galā, savā dārzā. Stāsta pati biedējošākā detaļa ir tā, ka, ar savām izdarībām, jaunietis nepārkāpa nevienu likumu. Tā kā dronu pieejamība plašākai publikai ir ļoti nesens fenomens, nav izstrādāti likumi, kas regulētu to izmantošanu. Nav zināms, vai tītara cepetis sanāca garšīgs, vai nē.

Paldies Somijas portālam – kulutusluotto heti tilille!

Kā izvēlēties grāmatvedi savam uzņēmumam?

Katram uzņēmējam laba speciālista meklēšana un nolīgšana vienmēr ir izaicinājums, taču visgrūtāk ir atrast kādu, kam uzticēt sava uzņēmuma finanšu kārtošanu. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, jo no tā būs atkarīga uzņēmuma nākotne, kā arī attiecības ar finanšu uzraugošajām institūcijām, kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Bieži vien grāmatveži vien formāli veic savus pienākumus, neiedziļinoties uzņēmuma darījumu būtībā, vai pat nepārzina grāmatvedības pamatus un reglamentējošos likumus. Tas var novest pie lielām nepatikšanām un uzņēmuma stagnācijas vai pat lejupslīdes. Lai grāmatvedis palīdzētu uzņēmumam augt, neviz novestu to līdz bankrotam, ir jāzina, kā izvēlēties savam uzņēmumam piemērotu, zinošu un kompetentu speciālistu, tāpēc šeit būs daži noderīgi ieteikumi.

Novērtējiet nepieciešamo kvalifikāciju un zināšanu līmeni

Protams, viegli ir pateikt, meklējiet labāko grāmatvedi ar augstāko iespējamo izglītību un daudzu gadu pieredzi prestižos uzņēmumos, taču jāsaprot, ka ne visi uzņēmumi tādu grāmatvedi var atļauties, turklāt tas nemaz nav vajadzīgs. Grāmatveža kompetence jāizvērtē atkarībā no pienākumu apjoma un nozīmīguma. Maziem uzņēmumiem nereti vien jāiegrāmato daži darījumi un jāprot izveidot pamata atskaites. To pratīs arī grāmatvedis, kas izgājis grāmatvedības kursus vai ieguvis profesionālo izglītību. Arī ļoti liela darba pieredze, šādā gadījumā visticamāk nav vajadzīga. Ja runa ir par lielu, nopietnu uzņēmumu grāmatvedībām, tad gan jāmeklē profesionāļi, kas ne vien zina, kā jāveido uzskaite, bet arī pratīs pielietot savas zināšanas, lai to paveiktu pēc iespējas efektīvāk un spēs izteikt adekvātu vērtējumu par pašreizējiem finanšu rādītājiem.

Pārbaudiet profesionālas detaļas

Tomēr, diploms un pieredze vēl nenozīmē, ka grāmatvedis patiešām ir zinošs un darīs savu darbu kārtīgi un uzcītīgi. Lai pārbaudītu kandidātu profesionalitāti, noteikti ir jāpārbauda, kā potenciālais uzņēmuma grāmatvedis pārzina profesionālos terminus un kā viņš spēj risināt standarta un nestandarta situācijas. Kandidātus noteikti jāpārbauda ar praktiskiem uzdevumiem, ne tikai pārrunām, jo tas nav daiļrunāšanas konkurss. Svarīgi ira tas, ko grāmatvedis tiešām zina un prot.

Pārbaudiet grāmatveža raksturu

Grāmatveža darbā ļoti būtiskas ir dažas rakstura īpašības, kas, diemžēl nepiemīt daudziem. Viena no tādām ir pacietība. Piemēram, ja grāmatvedības uzskaitē gadās pieļaut kļūdu, nereti var nākties pavadīt pat vairākas stundas, meklējot, kur tieši šī kļūda ir pieļauta. Ja grāmatvedim nebūs pacietības to darīt, visticamāk, viņš vienkārši kaut ko pielabos otrā kontā, lai izskatītos, ka kļūdas nav. Vēlāk gan šī kļūda var uzpeldēt auditos vai kur citur un tas sagādās problēmas. Noteikti darba intervijā kārtīgi iztaujājiet kandidātus un pārbaudiet ar uzdevumiem ne vien viņu profesionālās iemaņas, bet arī dažas svarīgākās rakstura īpašības.

Ņemiet vērā motivāciju strādāt konkrētajā uzņēmumā

Kā jau jebkurā darba intervijā, ir jāiztaujā kandidāti arī par viņu motivāciju darboties konkrētajā uzņēmumā. Nereti darba devēji (uzņēmumu vadītāji) motivāciju vērtē kā otršķirīgu, priekšplānā izvirzot tieši profesionālās iemaņas un zināšanas, taču tā nereti ir liela kļūda. Uzņēmumam daudz vērtīgāks būs darbinieks, kurš patiešām vēlas strādāt un palīdzēt uzņēmumam augt, neviz kāds, kurš uz darbu nāk tikai, lai saņemtu par to naudu, pat tad, ja viņa profesionālās iemaņas ir krietni vien pārākas.

Kas ir grāmatvedība?

Kā zināms, ikviens komersants un nereti arī fiziskas personas kārto grāmatvedību. Visiem ir skaidrs, ka grāmatvedība ir saistīta ar finanšu datu fiksēšanu un apstrādi, tomēr dziļāka izpratne par šo procesu ir vien pašiem grāmatvežiem un vēl dažiem cilvēkiem, kas tam kādā veidā pietuvināti. Lai rastos daudz plašāka izpratne par to, skaidrojam, kas tad īsti ir grāmatvedība un ko tieši tā sevī ietver?

Pēc definīcijas grāmatvedība ir darbs ar fiziskas vai juridiskas personas finansiālo informāciju, kas tiek veikts ar mērķi dot iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt efektīvākus un produktīvākus lēmumus un spriedumus, kā arī nepieciešamības gadījumā, nodot informāciju trešajām personām. Vienkāršāk sakot, grāmatvedis apkopo un analizē finanšu datus, lai pēc tam būtu iespējams saprast, kāda ir fiziskās vai juridiskās personas finansiālā situācija dažādos griezumos. Šī informācija ir nepieciešam gan iekšējām vajadzībām, lai apzinātu savu finansiālo stāvokli un izdarītu nākotnes prognozes, gan arī ārējām vajadzībām, lai nodotu informāciju auditoriem, investoriem vai citām personām, kurām šī informācija ir interesējoša.

Praktiski grāmatvedības kārtošana izpaužas kā dažādu grāmatvedības uzskaišu veidošana, dokumentēšana un pārskatu izstrāde. Grāmatveža uzdevums ir fiksēt visus darījumus un tos grāmatot, balstoties uz attaisnojuma dokumentiem. Tāpat grāmatvežiem ir arī jāizsaka manta naudas izteiksmē un tas jādokumentē. Pēc datu fiksēšanas, ir jāveido arī kopsavilkumi, atskaites un pārskati, kas ļauj visu grāmatoto informāciju skatīt konkrētā laika periodā vai citā griezumā. Pēc šiem pārskatiem viegli var izdarīt secinājumus par kopējo finansiālo situāciju. Tas, savukārt, ir pamats dažādu svarīgu lēmumu pieņemšanai attiecībā uz turpmāko darbību, taču tas jau vairs nav grāmatveža, bet gan vadītāja kompetencē.

Kaut arī grāmatvedība ir ļoti būtiska pašam uzņēmumam, tā tomēr nereti vairāk ir nepieciešama no juridiskā viedokļa. Grāmatvedību obligāti ir jākārto visiem komersantiem un to regulē likums par grāmatvedību. Tas tiek pieprasīts, lai uzraugošajām institūcijām, kā, piemēram, Valsts Ieņēmumu dienestam (VID), būtu iespējams viegli sekot līdzi uzņēmuma darbībai un finansēm. Tas palīdz izskaust ēnu ekonomiku un saimnieciskās darbības nereģistrēšanu ar mērķi nemaksāt valsts noteiktos nodokļus un nodevas. Šādas pārbaudes sauc par grāmatvedības auditiem un tie var tikt veikti ikvienam komersantam. Komersantam šādā gadījumā ir pienākums uzrādīt auditoram visus pieprasītos grāmatvedības dokumentus.

Kā redzams, grāmatvedība ir visai plašs un sarežģīts process, kas sākas ar vienkāršu datu fiksēšanu jeb grāmatošanu un beidzas ar šo datu apkopošanu gada pārskatos, bilancēs, naudas plūsmās utt. Pareizi un efektīvi kārtota grāmatvedība ļoti lielā mērā var palīdzēt uzņēmuma vispārējai darbībai, ļaujot pieņemt labākus lēmumus attiecībā uz nākotnes darbību, kā arī izvairīties no problēmām, kad šī finanšu informācija ir jānodod trešajām personām, tāpēc ikvienam uzņēmumam ir svarīgi atrast labu, zinošu un kompetentu grāmatvedi, kas savu darbu paveiks kā nākas.

Grāmatvedības ierakstu sistēmas

Visiem komersantiem obligāti ir jākārto grāmatvedība. To regulē likums par grāmatvedību, taču, kā zināms, komercdarbības formas un uzņēmumu darbības apjomi var būt ļoti atšķirīgi. Būtu nepareizi pieprasīt, lai mājražotājs, kura garda apgrozījums ir vien daži tūkstoši eiro kārtotu grāmatvedību pēc tāda paša principa kā liels uzņēmums ar vairāku miljonu apgrozījumu. Tieši tāpēc ir divas grāmatvedības ierakstu sistēmas – vienkāršā ieraksta grāmatvedība un divkāršā ieraksta grāmatvedība. Skaidrojams, kas tās ir un ar ko tās atšķiras.

Vienkāršā grāmatvedība nozīmē, ka visi darījumi tiek fiksēti vienā kontā, nevis atsevišķi debetā un kredītā. Tātad, naudas plūsma reizē aptver gan ienākumus gan izdevumus, veidojot apgrozījumu. Visi ieraksti jākārto hronoloģiskā secībā un ir jānorāda ieraksta datums, ieraksta kārtas numurs, atsauce uz attaisnojuma dokumentu (čeku, kvīti vai citu dokumentu, kas pierāda darījuma esamību). Šī ir ļoti vienkārša sistēma, ko parasti izmanto tikai ļoti mazi uzņēmumi, kaut gan likums nosaka, ka vienkāršā ieraksta grāmatvedību drīkst vest individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi un zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz veselus 300 000 eiro.

Vienkāršā grāmatvedība nozīmē, ka visi darījumi tiek fiksēti divos konts – debetā un kredītā jeb kasē un pircēju parādos. Vienā kontā šis darījums parādīsies pozitīvs un otrā negatīvs, taču reģistrētā summa citādāk ir identiska. Piemēram, ja klients samaksā 100 eiro par pakalpojumu, šis darījums jāreģistrē kā samazinājums pircēju parādos un identisks palielinājums kasē. Visiem komersantiem, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 300 000 eiro, obligāti ir jākārto grāmatvedība pēc divkāršā ieraksta sistēmas.

Ja jau vienkāršā ieraksta sistēma ir daudz vienkāršāka, noteikti rodas jautājums – kāpēc lielākajiem uzņēmumiem obligāti jākārto sarežģītā, divkāršā ieraksta grāmatvedība? Tas ir tāpēc, ka divkāršā ieraksta grāmatvedība ir daudz precīzāka un samazina kļūdas iespējamību. Tā kā viss tiek reģistrēts divos kontos, ir viegli pārbaudīt, vai viss ir uzskaitīts pareizi. Atliek vien salīdzināt summas abos kontos. Ja tās ir vienādas, tad viss ir pareizi, bet, ja tās atšķiras, kaut kur ir ieviesusies kļūda. Tā kā lielos uzņēmumos tiek reģistrēti simtiem un pat tūkstošiem darījumu dienā, ir svarīgi, lai kļūdas varētu pamanīt ātri un vienkārši.

Kaut arī pamatā to, kad jāizmanto divkāršā ieraksta grāmatvedība un kad vienkāršā ieraksta grāmatvedība, nosaka likums, tomēr, arī daudziem mazākiem uzņēmumiem būtu ieteicams izvēlēties divkāršā ieraksta sistēmu. Tā ir sarežģītāka un iespējams būs nepieciešams darbinieks (grāmatvedis), kas nodarbosies ar darījumu reģistrēšanu, taču tā uzskaite būs precīzāka un nebūs vairākas reizes tā manuāli jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tajā nav ieviesušās kļūdas. Nereti vienkāršā ieraksta sistēma tikai sākotnēji šķiet vieglāka, jo, ja tā tiek izmantota neatbilstoši (piemēram, uzņēmuma, kuram jāveic vairāki ieraksti dienā), tā tikai sagādā liekas problēmas un neērtības.