Ko parāda peļņas vai zaudējumu aprēķins?

Ļoti daudzi uzņēmēji neizprot peļņas un zaudējumu aprēķina būtību, tāpēc to nemaz nelasa, taču peļņas uz zaudējumu aprēķins ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma finanšu pārskatiem, jo tas vispārīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli konkrētajā brīdī. Izprotot, kas tieši tajā atspoguļots un ko tas nozīmē uzņēmumam, iespējas izdarīt ļoti precīzas nākotnes prognozes un pieņemt pareizus lēmumus veiksmīgai uzņēmuma attīstībai.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir finanšu pārskats, kas parāda ieņēmumus, izmaksas un to starpību jeb uzņēmuma peļņu vai zaudējumus noteiktā laikposmā. Pamatā peļņas un zaudējumu aprēķins nav nekas sarežģīts. Tajā tiek pielietota vienkārša formula – ieņēmumi mīnus izdevumi ir peļņa (vai zaudējumi, ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem un starpība ir ar mīnus zīmi). Protams, šajā finanšu pārskatā ir norādīta arī sīkāka ienākumu un izdevumu detalizācija, lai izprastu no kurienes veidojas šī minētā peļņa vai zaudējumi. Praktiski peļņas un zaudējumu aprēķins tiek veidots vienkāršas tabulas veidā, kur augšā norādīti ieņēmumi no saimnieciskās darbības, pēc tam seko izdevumi, bet pašā apakšā ir šis peļņas aprēķins. Ienākumi un izdevumi tiek dalīti dažādos posteņos. Pārskats var tikt papildināts ar vairākām starpsummām, taču tam nevajadzētu traucēt uztvert kopējo ainu.

Parasti šis finanšu pārskats tiek veidots vienam kalendārajam gadam jeb 12 mēnešiem, taču var būt arī citādāk. Tas, kādam periodam šis aprēķins taisīts, ir ļoti svarīgi zināt, jo tas parasti tiek izmantots, lai salīdzinātu izmaiņas konkrētos pārskata periodos. Piemēram, ja pārskats veidots vienam gadam, tad to var salīdzināt ar iepriekšējā gada pārskatu, bet ja ceturksnim, tad ar iepriekšējā ceturkšņa pārskatu.

Ļoti svarīgi ir saprast to, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek pielietots grāmatvedības uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi tiek piefiksēti pēc veiktajām saimnieciskajām darbībām, nevis naudas plūsmas. Piemēram, ja gada pēdējā mēnesī sniegsiet klientam pakalpojumu, kas tiks apmaksāts tikai jaunajā gadā, tas vienalga tiks fiksēts kā šī gada saimnieciskais darījums, kaut arī peļņa praktiski par to vēl nav gūta. Tas pats attiecas arī uz apmaksu piegādātājiem. Tātad, neto peļņa var nebūt vienāda ar uzņēmuma līdzekļiem.

To visu saprotot, var skaidri redzēt, kā uzņēmumam ir gājis konkrētajā pārskata periodā. Ir skaidri redzams, no kādiem darījumiem nauda ienāk un kur tā tiek izlietota, taču, pats svarīgākais, ka beigās ir norādīts, kādas ir uzņēmuma ieguvums (vai zaudējums) no tā. Pēc uz šo peļņas vai zaudējumu aprēķinu var balstīt dažādus vadības lēmumus, piemēram, par nepieciešamību attīstīt konkrētas produkta ražošanas nianses vai produkta veicināšanu atkarībā no laika perioda. Tas var būt lielisks palīgs ikvienam uzņēmējam, kurš nezina, kādus lēmumus vajadzētu pieņemt, lai uzņēmums gūtu lielāku peļņu.