Ko parāda uzņēmuma bilance?

Bilance ir viens no galvenajiem grāmatvedības finanšu pārskatiem. Būtībā tas, kopā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu, ir pats grāmatvedības kodols, taču daudzi uzņēmumu vadītāji to līdz galam neizprot. Finanšu pārskati viņiem ir sveši, līdz ar to, tiek ierobežota iespēja pieņemt pārdomātus, uz finanšu datiem balstītus lēmumus. Lai finanšu pārskatu nepārzināšana nebūtu šķērslis uzņēmuma attīstībai, skaidrojam, kas tad ir uzņēmuma bilance, kas tajā attēlots un ko no tās varam secināt par uzņēmuma finansēm un darbību?

Pēc definīcijas, bilance ir kontu formā sastādīts uzņēmuma īpašuma un kapitāla pretstatījums konkrētā pārskata periodā. Atšķirībā no peļņas un zaudējumu aprēķina vai naudas plūsmas, bilance rāda pašreizējo uzņēmuma finansiālo stāvokli, nevis tā finanšu plūsmu ilgākā laika periodā.

Praktiski bilance tiek veidota kā tabula, kas sastāv no divām pamata daļām – aktīva un pasīva. Aktīvi ir visi resursi, ko uzņēmums iegādājas un lieto. Tie tiek iedalīti, ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos. Ilgtermiņa ieguldījumi ir tie aktīvi, kas nav likvīdi un ko ir grūti pārvērst naudā, piemēram, pamatlīdzekļi, īpašumi un nemateriālie ieguldījumi. Apgrozāmie līdzekļi ir likvīdie ieguldījumi, kā, piemēram, naudu, vērtspapīrus, debitoru parādus un preču krājumus. Pasīvi, savukārt ir uzņēmuma kapitāls, kas tiek iedalīts pašu kapitālā un kreditoros. Pašu kapitāls ir uzņēmuma ieguldījumi un nauda, kas ieturēta no peļņas. Kreditori, savukārt, ir visi parādi un saistības, piemēram, parādi piegādātājiem vai finanšu iestādēm.

Bilance ir ļoti vērtīga finanšu atskaite, jo pēc tās var gan analizēt uzņēmuma likviditāti jeb spēju samaksāt visus esošos parādus, gan arī uzņēmuma maksātspēju jeb spēju regulāri izpildīt visas ilgtermiņa saistības. Lai šos rādītājus noteiktu dažādos šķērsgriezumos, tiek izmantoti finanšu koeficienti. Piemēram, tekošās likviditātes koeficients norāda, uz uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības ar saviem aktīviem. To aprēķina apgrozāmos līdzekļus dalot ar īstermiņa saistībām. Ja koeficients ir 1, tad ar visiem aktīviem var segt īstermiņa saistības, tomēr šim rādītājam ideālā gadījumā vajadzētu būt virs 1,5. Arī pārāka augstam tam nevajadzētu būt, jo tas jau norādīs uz neracionālu aktīvu izlietojumu. Šis ir viens no koeficientiem, ko parasti apskata investori un kreditori, jo tas skaidri parāda, kāds ir uzņēmuma potenciāls un kāda varētu būt atdeve. Retāk tiek izmantoti arī citi likviditātes rādītāji, piemēram, steidzamais likviditātes koeficients. Vēl tiek izmatoti maksātspējas koeficienti jeb finanšu sviras. Populārākie ir saistību attiecība pret pašu kapitālu un saistību īpatsvars bilancē.

Tātad, kopumā bilance ir ļoti svarīga, gan cenšoties piesaistīt papildus finansējumu savam uzņēmumam, gan arī, saprotot, kāds ir uzņēmuma finansiālais, stāvoklis dotajā brīdī un kāda ir aktīvu vērtība. Aprēķinot maksātspējas un likviditātes rādītājus pēc bilancē norādītajiem datiem, ir iespējams saprast, kā darbojas uzņēmums un ko vajadzētu darīt ar tā līdzekļiem.