Ko parāda uzņēmuma bilance?

Bilance ir viens no galvenajiem grāmatvedības finanšu pārskatiem. Būtībā tas, kopā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu, ir pats grāmatvedības kodols, taču daudzi uzņēmumu vadītāji to līdz galam neizprot. Finanšu pārskati viņiem ir sveši, līdz ar to, tiek ierobežota iespēja pieņemt pārdomātus, uz finanšu datiem balstītus lēmumus. Lai finanšu pārskatu nepārzināšana nebūtu šķērslis uzņēmuma attīstībai, skaidrojam, kas tad ir uzņēmuma bilance, kas tajā attēlots un ko no tās varam secināt par uzņēmuma finansēm un darbību?

Pēc definīcijas, bilance ir kontu formā sastādīts uzņēmuma īpašuma un kapitāla pretstatījums konkrētā pārskata periodā. Atšķirībā no peļņas un zaudējumu aprēķina vai naudas plūsmas, bilance rāda pašreizējo uzņēmuma finansiālo stāvokli, nevis tā finanšu plūsmu ilgākā laika periodā.

Praktiski bilance tiek veidota kā tabula, kas sastāv no divām pamata daļām – aktīva un pasīva. Aktīvi ir visi resursi, ko uzņēmums iegādājas un lieto. Tie tiek iedalīti, ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos. Ilgtermiņa ieguldījumi ir tie aktīvi, kas nav likvīdi un ko ir grūti pārvērst naudā, piemēram, pamatlīdzekļi, īpašumi un nemateriālie ieguldījumi. Apgrozāmie līdzekļi ir likvīdie ieguldījumi, kā, piemēram, naudu, vērtspapīrus, debitoru parādus un preču krājumus. Pasīvi, savukārt ir uzņēmuma kapitāls, kas tiek iedalīts pašu kapitālā un kreditoros. Pašu kapitāls ir uzņēmuma ieguldījumi un nauda, kas ieturēta no peļņas. Kreditori, savukārt, ir visi parādi un saistības, piemēram, parādi piegādātājiem vai finanšu iestādēm.

Bilance ir ļoti vērtīga finanšu atskaite, jo pēc tās var gan analizēt uzņēmuma likviditāti jeb spēju samaksāt visus esošos parādus, gan arī uzņēmuma maksātspēju jeb spēju regulāri izpildīt visas ilgtermiņa saistības. Lai šos rādītājus noteiktu dažādos šķērsgriezumos, tiek izmantoti finanšu koeficienti. Piemēram, tekošās likviditātes koeficients norāda, uz uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības ar saviem aktīviem. To aprēķina apgrozāmos līdzekļus dalot ar īstermiņa saistībām. Ja koeficients ir 1, tad ar visiem aktīviem var segt īstermiņa saistības, tomēr šim rādītājam ideālā gadījumā vajadzētu būt virs 1,5. Arī pārāka augstam tam nevajadzētu būt, jo tas jau norādīs uz neracionālu aktīvu izlietojumu. Šis ir viens no koeficientiem, ko parasti apskata investori un kreditori, jo tas skaidri parāda, kāds ir uzņēmuma potenciāls un kāda varētu būt atdeve. Retāk tiek izmantoti arī citi likviditātes rādītāji, piemēram, steidzamais likviditātes koeficients. Vēl tiek izmatoti maksātspējas koeficienti jeb finanšu sviras. Populārākie ir saistību attiecība pret pašu kapitālu un saistību īpatsvars bilancē.

Tātad, kopumā bilance ir ļoti svarīga, gan cenšoties piesaistīt papildus finansējumu savam uzņēmumam, gan arī, saprotot, kāds ir uzņēmuma finansiālais, stāvoklis dotajā brīdī un kāda ir aktīvu vērtība. Aprēķinot maksātspējas un likviditātes rādītājus pēc bilancē norādītajiem datiem, ir iespējams saprast, kā darbojas uzņēmums un ko vajadzētu darīt ar tā līdzekļiem.

Ko parāda peļņas vai zaudējumu aprēķins?

Ļoti daudzi uzņēmēji neizprot peļņas un zaudējumu aprēķina būtību, tāpēc to nemaz nelasa, taču peļņas uz zaudējumu aprēķins ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma finanšu pārskatiem, jo tas vispārīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli konkrētajā brīdī. Izprotot, kas tieši tajā atspoguļots un ko tas nozīmē uzņēmumam, iespējas izdarīt ļoti precīzas nākotnes prognozes un pieņemt pareizus lēmumus veiksmīgai uzņēmuma attīstībai.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir finanšu pārskats, kas parāda ieņēmumus, izmaksas un to starpību jeb uzņēmuma peļņu vai zaudējumus noteiktā laikposmā. Pamatā peļņas un zaudējumu aprēķins nav nekas sarežģīts. Tajā tiek pielietota vienkārša formula – ieņēmumi mīnus izdevumi ir peļņa (vai zaudējumi, ja izdevumi ir lielāki par ienākumiem un starpība ir ar mīnus zīmi). Protams, šajā finanšu pārskatā ir norādīta arī sīkāka ienākumu un izdevumu detalizācija, lai izprastu no kurienes veidojas šī minētā peļņa vai zaudējumi. Praktiski peļņas un zaudējumu aprēķins tiek veidots vienkāršas tabulas veidā, kur augšā norādīti ieņēmumi no saimnieciskās darbības, pēc tam seko izdevumi, bet pašā apakšā ir šis peļņas aprēķins. Ienākumi un izdevumi tiek dalīti dažādos posteņos. Pārskats var tikt papildināts ar vairākām starpsummām, taču tam nevajadzētu traucēt uztvert kopējo ainu.

Parasti šis finanšu pārskats tiek veidots vienam kalendārajam gadam jeb 12 mēnešiem, taču var būt arī citādāk. Tas, kādam periodam šis aprēķins taisīts, ir ļoti svarīgi zināt, jo tas parasti tiek izmantots, lai salīdzinātu izmaiņas konkrētos pārskata periodos. Piemēram, ja pārskats veidots vienam gadam, tad to var salīdzināt ar iepriekšējā gada pārskatu, bet ja ceturksnim, tad ar iepriekšējā ceturkšņa pārskatu.

Ļoti svarīgi ir saprast to, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek pielietots grāmatvedības uzkrāšanas princips. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi tiek piefiksēti pēc veiktajām saimnieciskajām darbībām, nevis naudas plūsmas. Piemēram, ja gada pēdējā mēnesī sniegsiet klientam pakalpojumu, kas tiks apmaksāts tikai jaunajā gadā, tas vienalga tiks fiksēts kā šī gada saimnieciskais darījums, kaut arī peļņa praktiski par to vēl nav gūta. Tas pats attiecas arī uz apmaksu piegādātājiem. Tātad, neto peļņa var nebūt vienāda ar uzņēmuma līdzekļiem.

To visu saprotot, var skaidri redzēt, kā uzņēmumam ir gājis konkrētajā pārskata periodā. Ir skaidri redzams, no kādiem darījumiem nauda ienāk un kur tā tiek izlietota, taču, pats svarīgākais, ka beigās ir norādīts, kādas ir uzņēmuma ieguvums (vai zaudējums) no tā. Pēc uz šo peļņas vai zaudējumu aprēķinu var balstīt dažādus vadības lēmumus, piemēram, par nepieciešamību attīstīt konkrētas produkta ražošanas nianses vai produkta veicināšanu atkarībā no laika perioda. Tas var būt lielisks palīgs ikvienam uzņēmējam, kurš nezina, kādus lēmumus vajadzētu pieņemt, lai uzņēmums gūtu lielāku peļņu.

Kas ir finanšu audits?

Ikviens, kurš ir saskāries ar grāmatvedības terminiem noteikti būs kaut ko dzirdējis par tādu procesu kā finanšu audits. Patiesībā finanšu audits ir neatņemama grāmatvedības daļa, kas ļauj pārbaudīt visu, kas saistīts ar grāmatveža darbu un finansēm uzņēmumā. Audits uzņēmumiem ir gan obligāts, gan arī ļoti vēlams, tāpēc skaidrojam sīkāk, kas tad īsti tas ir un kāpēc tas jāveic?

Īsumā, audits ir uzņēmuma vai organizācijas finanšu pārbaude, kuru veic pilnvarota persona – auditors jeb revidents. Auditora uzdevums ir pārbaudīt visas finanšu uzskaites, grāmatveža veikto darbu un novērtēt visu pārējo pieejamo uzņēmuma finanšu informāciju. Auditu revidents var tikt veikts gan paša uzņēmuma interesēs, gan arī kādas trešās personas interesēs, pēc kā pamatā izšķir iekšējo un ārējo auditu.

Iekšējo auditu parasti veic vai nu pats uzņēmuma grāmatvedis, vai arī uzņēmuma vadītāja nolīgts ārštata grāmatvedis vai finanšu konsultants (ja uzņēmuma vadītājam ir padziļinātas zināšanas grāmatvedībā, viņš to var veikt arī pats). Iekšējā audita mērķis ir pārbaudīt grāmatveža darbu un/vai finansiālo situāciju uzņēmumā. Iekšējo auditu nav jāveic obligāti, taču tas uzņēmumam ir ļoti vēlams. Tā ir iespēja pārbaudīt, vai uzņēmuma finanšu atskaitēs nav ieviestas kādas kļūdas, kā arī izdarīt secinājumus par uzņēmuma finanšu rādītājiem. Parasti tieši audits ir tas, kas savlaicīgi ļauj pamanīt dažādas problēmas uzņēmuma darbā un tās novērst. Tāpat iekšējais audits ir svarīgs investoru piesaistei, jo tas padara uzņēmuma finanses pārskatāmas un ļauj viņiem saprast, kas patiesībā ar tām notiek. To, cik bieži vajadzētu veikt iekšējo auditu pamatā nosaka uzņēmuma lielums un specifika. Lieliem uzņēmumiem ar sarežģītu grāmatvedību un lielu darījumu skaitu, to vajadzētu veikt vismaz reizi ceturksnī. Mazākiem uzņēmumiem tas var tikt veikts arī reizi pusgadā vai gadā, taču iekšējo auditu noteikti vajadzētu veikt pilnīgi ikvienam uzņēmumam.

Ārējā audita revidents, savukārt, ir no uzņēmuma neatkarīga persona. Visbiežāk tā ir persona no auditoru firmas, ko algo audita veikšanā ieinteresēta persona, vai arī pati ieinteresētā privātā vai juridiskā persona. Arī ārējais audits tiek veikts, lai pārbaudītu uzņēmuma grāmatvedību un finanses, taču ne paša uzņēmuma interesēs. Visbiežāk ārējos auditus veic Valts ieņēmumu dienests (VID), lai pārliecinātos, ka uzņēmums nekārto dubulto grāmatvedību un neveic citus finanšu pārkāpumus, taču ārējo auditu var veikt arī, piemēram, potenciālais investors, ja viņš neuzticas iekšējā audita atzinumam. Ārējais audits tiek veikts neatkarīgi no uzņēmuma paša vēlmēm un bez uzņēmuma pietuvinātu personu iesaistes šajā procesā. Tā ir kā revīzija no malas, lai novērstu uzņēmuma krāpšanos vai dažādas spekulācijas ar finansēm. Šādu auditu veic atkarībā no vajadzības. VID audits parasti tiek veikts reizi gadā, taču var tikt veiktas arī papildus revīzijas, ja tas nepieciešams.

Kā izvēlēties grāmatvedi savam uzņēmumam?

Katram uzņēmējam laba speciālista meklēšana un nolīgšana vienmēr ir izaicinājums, taču visgrūtāk ir atrast kādu, kam uzticēt sava uzņēmuma finanšu kārtošanu. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, jo no tā būs atkarīga uzņēmuma nākotne, kā arī attiecības ar finanšu uzraugošajām institūcijām, kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Bieži vien grāmatveži vien formāli veic savus pienākumus, neiedziļinoties uzņēmuma darījumu būtībā, vai pat nepārzina grāmatvedības pamatus un reglamentējošos likumus. Tas var novest pie lielām nepatikšanām un uzņēmuma stagnācijas vai pat lejupslīdes. Lai grāmatvedis palīdzētu uzņēmumam augt, neviz novestu to līdz bankrotam, ir jāzina, kā izvēlēties savam uzņēmumam piemērotu, zinošu un kompetentu speciālistu, tāpēc šeit būs daži noderīgi ieteikumi.

Novērtējiet nepieciešamo kvalifikāciju un zināšanu līmeni

Protams, viegli ir pateikt, meklējiet labāko grāmatvedi ar augstāko iespējamo izglītību un daudzu gadu pieredzi prestižos uzņēmumos, taču jāsaprot, ka ne visi uzņēmumi tādu grāmatvedi var atļauties, turklāt tas nemaz nav vajadzīgs. Grāmatveža kompetence jāizvērtē atkarībā no pienākumu apjoma un nozīmīguma. Maziem uzņēmumiem nereti vien jāiegrāmato daži darījumi un jāprot izveidot pamata atskaites. To pratīs arī grāmatvedis, kas izgājis grāmatvedības kursus vai ieguvis profesionālo izglītību. Arī ļoti liela darba pieredze, šādā gadījumā visticamāk nav vajadzīga. Ja runa ir par lielu, nopietnu uzņēmumu grāmatvedībām, tad gan jāmeklē profesionāļi, kas ne vien zina, kā jāveido uzskaite, bet arī pratīs pielietot savas zināšanas, lai to paveiktu pēc iespējas efektīvāk un spēs izteikt adekvātu vērtējumu par pašreizējiem finanšu rādītājiem.

Pārbaudiet profesionālas detaļas

Tomēr, diploms un pieredze vēl nenozīmē, ka grāmatvedis patiešām ir zinošs un darīs savu darbu kārtīgi un uzcītīgi. Lai pārbaudītu kandidātu profesionalitāti, noteikti ir jāpārbauda, kā potenciālais uzņēmuma grāmatvedis pārzina profesionālos terminus un kā viņš spēj risināt standarta un nestandarta situācijas. Kandidātus noteikti jāpārbauda ar praktiskiem uzdevumiem, ne tikai pārrunām, jo tas nav daiļrunāšanas konkurss. Svarīgi ira tas, ko grāmatvedis tiešām zina un prot.

Pārbaudiet grāmatveža raksturu

Grāmatveža darbā ļoti būtiskas ir dažas rakstura īpašības, kas, diemžēl nepiemīt daudziem. Viena no tādām ir pacietība. Piemēram, ja grāmatvedības uzskaitē gadās pieļaut kļūdu, nereti var nākties pavadīt pat vairākas stundas, meklējot, kur tieši šī kļūda ir pieļauta. Ja grāmatvedim nebūs pacietības to darīt, visticamāk, viņš vienkārši kaut ko pielabos otrā kontā, lai izskatītos, ka kļūdas nav. Vēlāk gan šī kļūda var uzpeldēt auditos vai kur citur un tas sagādās problēmas. Noteikti darba intervijā kārtīgi iztaujājiet kandidātus un pārbaudiet ar uzdevumiem ne vien viņu profesionālās iemaņas, bet arī dažas svarīgākās rakstura īpašības.

Ņemiet vērā motivāciju strādāt konkrētajā uzņēmumā

Kā jau jebkurā darba intervijā, ir jāiztaujā kandidāti arī par viņu motivāciju darboties konkrētajā uzņēmumā. Nereti darba devēji (uzņēmumu vadītāji) motivāciju vērtē kā otršķirīgu, priekšplānā izvirzot tieši profesionālās iemaņas un zināšanas, taču tā nereti ir liela kļūda. Uzņēmumam daudz vērtīgāks būs darbinieks, kurš patiešām vēlas strādāt un palīdzēt uzņēmumam augt, neviz kāds, kurš uz darbu nāk tikai, lai saņemtu par to naudu, pat tad, ja viņa profesionālās iemaņas ir krietni vien pārākas.